10. Daṇḍavaggo

129.

Sabbe tasanti daṇḍassa, sabbe bhāyanti maccuno;

Attānaṃ upamaṃ katvā, na haneyya na ghātaye.

130.

Sabbe tasanti daṇḍassa, sabbesaṃ jīvitaṃ piyaṃ;

Attānaṃ upamaṃ katvā, na haneyya na ghātaye.

131.

Sukhakāmāni bhūtāni, yo daṇḍena vihiṃsati;

Attano sukhamesāno, pecca so na labhate sukhaṃ.

132.

Sukhakāmāni bhūtāni, yo daṇḍena na hiṃsati;

Attano sukhamesāno, pecca so labhate sukhaṃ.

133.

Māvoca pharusaṃ kañci, vuttā paṭivadeyyu taṃ [paṭivadeyyuṃ taṃ (ka.)];

Dukkhā hi sārambhakathā, paṭidaṇḍā phuseyyu taṃ [phuseyyuṃ taṃ (ka.)].

134.

Sace neresi attānaṃ, kaṃso upahato yathā;

Esa pattosi nibbānaṃ, sārambho te na vijjati.

135.

Yathā daṇḍena gopālo, gāvo pājeti gocaraṃ;

Evaṃ jarā ca maccu ca, āyuṃ pājenti pāṇinaṃ.

136.

Atha pāpāni kammāni, karaṃ bālo na bujjhati;

Sehi kammehi dummedho, aggidaḍḍhova tappati.

137.

Yo daṇḍena adaṇḍesu, appaduṭṭhesu dussati;

Dasannamaññataraṃ ṭhānaṃ, khippameva nigacchati.

138.

Vedanaṃ pharusaṃ jāniṃ, sarīrassa ca bhedanaṃ [sarīrassa pabhedanaṃ (syā.)];

Garukaṃ vāpi ābādhaṃ, cittakkhepañca [cittakkhepaṃ va (sī. syā. pī.)] pāpuṇe.

139.

Rājato vā upasaggaṃ [upassaggaṃ (sī. pī.)], abbhakkhānañca [abbhakkhānaṃ va (sī. pī.)] dāruṇaṃ;

Parikkhayañca [parikkhayaṃ va (sī. syā. pī.)] ñātīnaṃ, bhogānañca [bhogānaṃ va (sī. syā. pī.)] pabhaṅguraṃ [pabhaṅgunaṃ (ka.)].

140.

Atha vāssa agārāni, aggi ḍahati [ḍayhati (ka.)] pāvako;

Kāyassa bhedā duppañño, nirayaṃ sopapajjati [so upapajjati (sī. syā.)].

141.

Na naggacariyā na jaṭā na paṅkā, nānāsakā thaṇḍilasāyikā vā;

Rajojallaṃ ukkuṭikappadhānaṃ, sodhenti maccaṃ avitiṇṇakaṅkhaṃ.

142.

Alaṅkato cepi samaṃ careyya, santo danto niyato brahmacārī;

Sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍaṃ, so brāhmaṇo so samaṇo sa bhikkhu.

143.

Hirīnisedho puriso, koci lokasmi vijjati;

Yo niddaṃ [nindaṃ (sī. pī.) saṃ. ni. 1.18] apabodheti [apabodhati (sī. syā. pī.)], asso bhadro kasāmiva.

144.

Asso yathā bhadro kasāniviṭṭho, ātāpino saṃvegino bhavātha;

Saddhāya sīlena ca vīriyena ca, samādhinā dhammavinicchayena ca;

Sampannavijjācaraṇā patissatā, jahissatha [pahassatha (sī. syā. pī.)] dukkhamidaṃ anappakaṃ.



10. 刑罚品
129.
一切众生惧刑罚，一切众生畏死亡；
以己度他情相同，不应杀戮或教唆。
130.
一切众生惧刑罚，一切生命皆可贵；
以己度他情相同，不应杀戮或教唆。
131.
众生皆欲求安乐，若以刑罚加伤害；
自身虽欲求安乐，死后不得享安宁。
132.
众生皆欲求安乐，若不以罚加伤害；
自身所求得安乐，死后必得享安宁。
133.
莫向他人出恶言，彼必还以恶语对；
忿怒言语实可悲，报复伤害终及己。
134.
若能克制如钟鸣，敲击之后声渐息；
汝已达到涅槃境，忿怒之心不复存。
135.
如同牧者持木杖，驱赶牛群往牧场；
如是衰老与死亡，驱策众生往前行。
136.
愚人造作诸恶业，不知恶果终必至；
因其愚昧所为业，如火灼身受煎熬。
137.
以刑加诸无辜者，对无过者起恶意；
下列十种灾祸中，速必遭受其一种。
138.
或遭剧痛失财物，或遇身体受损伤；
或遭重病缠身躯，或致精神失常态。
139.
或遭王难生灾厄，或受诬告甚严酷；
或致亲族皆丧亡，或遇财产尽销毁。
140.
或见房舍被焚毁，烈火熊熊成灰烬；
愚痴之人身坏时，必堕地狱受苦报。
141.
不以裸行与蓬发，不以涂泥卧地上；
不食粗粝修苦行，不能清净疑惑人。
142.
虽着璎珞行正道，内心寂静善调伏；
于诸众生舍刑罚，是名婆罗门沙门比丘众。
143.
以惭自制之人士，世间罕见此辈人；
如良驹避鞭责备，远离诽谤保清净。
144.
如良马畏鞭策励，汝应精进生警惕；
以信戒勤定智慧，明行具足常正念；
断除无量诸苦恼，得证圆满解脱道。

145.

Udakañhi nayanti nettikā, usukārā namayanti tejanaṃ;

Dāruṃ namayanti tacchakā, attānaṃ damayanti subbatā.

Daṇḍavaggo dasamo niṭṭhito.

145.
灌溉者引导水流，箭匠调直箭杆身；
木匠弯曲木料形，善人调伏自身心。
第十刑罚品终


